Krievija ir apņēmības pilna tuvāko divu gadu desmitu laikā uz Mēness uzbūvēt staciju, kas vēlāk kalpotu kā bāze astronautu lidojumam uz Marsu.

Jurija Gagarina pirmā lidojuma piecdesmitās gadadienas priekšvakarā (lidojums notika 1961. gada 12.aprīlī) lielās kaimiņzemes apņemšanos nobāzēties uz Mēness apstiprinājis valsts premjerministrs Vladimirs Putins.

Nākamajā otrdienā plānotās svinības Kremlis plāno izmantot patriotisma veicināšanas nolūkos, kā arī, lai valsts kosmosa izpētes programma atgūtu padomju ēras spozmi, raksta Telegraph.co.uk.

"Pirmkārt mēs runājam par lidošanu uz Mēnesi un bāzes izveidošanu netālu no Ziemeļpola, kur, iespējams, atrodas ūdens krājumi ledus formā," teikts Kremļa dokumentos. "Tas varētu notikt periodā līdz 2030. gadam. Cilvēka nosūtīšana uz Marsu ir iespējama 21. gadsimta trīsdesmitajos gados."

 

Krievu zinātnieki ir pārliecināti, ka Mēnesim ir potenciāls kļūt par jaunu enerģijas avotu, jo pastāv uzskats, ka tas sevī glabā hēlija-3 izotopu, kurš savukārt varētu pavērt jaunas enerģijas iegūšanas iespējas.

Tai pašā laikā krievu kosmonauts Aleksandrs Serebrovs intervijā radio sacījis, ka Krievija arī agrāk ir mētājusies ar solījumiem ieņemt Mēnesi un doties lidojumā uz Marsu. Pēc viņa domām, šādas runas ir pāragras, lai arī Kremlis atvēl prāvus līdzekļus jauna kosmodroma un jauna tipa kosmosa kuģu būvēšanai.

"Zinātnieki, kas ar to nodarbojas ir diezgan veci. Tas nozīmē, ka viņi līdz Mēness bāzes uzbūvēšanai vai lidojumam uz Marsu nenodzīvos, tādēļ viņus neinteresē, ko paši saka."